Hm.. jā.. sen nekas nav rakstīts, bet kaut kā “nevilka”. Vakar tik uz meilu pienāca ziņa, ka uzradies jauns komentārs, ta nu sadomāju atkal šeit ielūkoties. Paldies spamam 🙂 Īsti ko rakstīt jau nav.. nu vai arī negribās.. bet var jau arī mēģināt..
Vispār šis drūmais rudens štimungs.. mh.. jau iedomājoties, ka drīz katra darbdiena sāksies un beigsies ar tumsu.. *brr* Un ta vēl ļaudis brīnās, ka visādas depresijas piemetas. Nu var jau protams arī savādāk, bet mazliet “pagruzīties par savu dzīvi” jau ar nenāk par ļaunu.. nu šad tad.. Sanāk tāda kā pirmrudens apņemšanās. Mh.. pēc kalendāra laikam vēl ir vasara.. =?
Lai nu kā.. pirmā lielā rudens dabas katastrofa (tāds pastiprāks lietus vairākas stundasno vietas) ir daudz maz laimīgi pārciesta un, šeku re, kā mākoņi prom, tā i’ ļautiņi atkal nomierinās un atmet izmisīgo veikalu ķemmēšanu, lai atrasstu šikākos gumijniekus. Šādus tādus jau kājās vilkt neies! Ta’ jau labāk bojāt tālāk peļķēm ne tik piemērotākos apavus 😉
Nunja.. tas nu tā.. mh.. varbūt būtu rīt jāaiziet uz kino. Ja vien ir kas jēdzīgs ko skatīties..
Und tschüß!
Viņpus dzīvžogam 