Dažkārt ir tik vienkārši atrast lietas, par kurām tev kāds ko nevēlas izpaust. Tevi māc ziņkārība un urda vēlme uzzināt, kas no tevis tiek slēpts. Tev šķiet, ka nav tavos spēkos visu atšifrēt pašam, jo ir tik daudz nezināmo. Tu nolem mest mieru. Līdz nākamajam tukšajam mirklim. Un tu vandies un meklē gan debesīs, gan peklē. Līdz izmisumam. Līdz spēku izsīkumam. Līdz apjuasmai, cik gan tu esi nožēlojams. Un tad, itkā lai par tevi pasmietos, liktenis iespļauj tev sejā meklēto. Un tu kāri tver katru vārdu, katru zilbi, katru skaņu.. Aizturētu elpu tu ļaujies vilnim. Pāris sekunžu laimes. Pāris sekunžu uzvarētāja smaida, līdz tu apjaut, ka esi uzzinājis to, ko tu labāk vēlētos aizmirst. Uz saviem pleciem tu jūti uzgulstam jaunu smaguma nastu. Tu nopurinies. Vel un vēl, bet nepaliek vieglāk. Pāris sekunžu prieka..
