Tja.. nu ko lai saka.. ķibele ķibeles galā. Nekas traks, bet tomēr nedaudz kaitina. Nolēmu paniekoties ar mājas lapas taisīšanu, lai nepiemirstos jaunapgūtie Web dizaina kursu triki un vecās labās pašmocības pašmācības ceļā gūtās gudrības. Tā kā man tās dizaina domas dienu no dienas svārstās, nolēmu uztaisīt kādu paraudziņu ar kādu grafikas programmu. Tā kā vecais labais fotošops bišku par sālītu, izmantoju “burvīgo” lapsēnu GIMPu. Nu nesaprotos es ar viņu nu ni kā. Liekas nedaudz nepārredzams, bet varbūt tas tik tāds pieraduma jautājums. Nu lai nu kā.. cīnījos un darīju ko varēju. Viss sāka izskatīties rožaināk līdz ķibeles brīdim – lapsēns uzkārās. Un es savas stulbības pēc neko nebiju noseivojusi. Juhū! Nu nekas.. rīt būs atkal jauna diena. Uzskicēju nu visu pēc vecās labās metodes uz rūtiņu lapas, lai līdz rītam kas jauns neienāk prātā.
Tās PC problēmas jau tik tādi ziediņi, salīdzinājumā ar manu uznācienu tramvajā, teātra uzvedumā: “Iveta pret kontroli”. Nu ko.. parasti es ierēcu par citiem, nu citi varēja ierēkt par mani. Bet ja nu reiz man kādā lietā ir tīra sirdsapziņa, nu ta nu es cīnīšos par savu taisnību, lai tur vai kas. Nu vismaz attiecībā uz tramvajiem 😀
Viņpus dzīvžogam 
Komentēt