Mh.. īstenībā man jau sen vajadzēja gulēt un sapņot saldus sapnīšus.. īstenībā man šobrīd nevajadzēja šeit neko rakstīt, jo īstenībā jau nav nekā, ko sacīt.. īstenībā.. mh.. bet kas īsti ir īstenība un kā lai zin, vai tai šeit ir vai nav vietas?
Laikam jau kaut kas manu prātu vēl nomoka, ja reiz esmu šeit.. Sāk salt kājas.. varētu pievērt logu, bet varētu arī doties prom.. uz istabas otru galu.. vai varbūt tālāk? ..
P.S. nu skan prātā tā dziesmiņa par to piesēšanos pie baltās lapas.. un par tiem, kuri viens otru nesastapa..
P.S.S. mh.. 98 klikšķi.. nu ta’ nu sveiciens 100.! 🙂
Viņpus dzīvžogam 
Komentēt