Vēl joprojām nevaru atrast ideālu laiku mācībām.. Darbdienās nāk prātā doma – ja visu dienu ir nostrādāts, tad vakarā ir jāatpūšas un mācību materiālu lasīšana jāatliek uz wīkendu. Wīkenda filozofija – ja visu nedēļu ir nostrādāts, tad wīkendā jāatpūšas, lieki nepārpūlējot smadzenes. So what?
–
30 oktobrī, 2010 plkst. 10:02 pm (tāpatvien)
Šodien jau atkal velk uz kašķi.. Un pašai tas nepatīk, bet pretoties grūti..
Par drosmi jebšu tās trūkumu…
29 oktobrī, 2010 plkst. 9:50 pm (tāpatvien)
Gribas kaut ko mainīt savā dzīvē, bet nav drosmes, vai motivācijas. Nu tas par to motivācijas trūkumu tik tā, īstenībā jau bail sev tā atzīties, ka drosmes par maz. Trakāk vēl, ja citi “draud” kaut ko mainīt tavā vietā, tu to vēlies, bet tikai klusībā. Skaļi uz āru tu tielējies un saki, lai liek tevi mierā. Mjā.. Kur gan palikusi visa drosme un pārgalvība? Reiz taču bij tik viegli.. Tik viegli lekt – neredzot kur. Un nu ir bail pat tad, ja zeme tepat vien pie kājām..
—
28 oktobrī, 2010 plkst. 10:48 pm (tāpatvien)
Gribas pateikt, lai iet prom, lai atstāj vienu. Pateikt citiem, bet domāt ar to sevi. Vai ir jāiet pie citiem, lai tiktu prom no sevis?
***
26 oktobrī, 2010 plkst. 9:32 pm (tāpatvien)
Tags: gaisma, klusums
Kur gan slēpjas gaisma, kad pienāk rudens? Un par ziemu vispār nerunāsim, lai gan ziemā ir sniegs. Un rudenī? Rudenī ir tikai mēness un laternu atspulgi lietus peļķēs, un neona gaismas mašīnu lukturos, kas traucas pa ielām, saceļot dubļu šļakatas un kritušo kļavu lapu virpuli. Rudens ir skaļš.. Švīkst riteņi pa slapjajām ielām un arvien kailākajos koku zaros šalc vējš, neapmierināts purinot nost vēl iespītējušās lapas, kas pēdējiem spēkiem cenšas palikt tur augšā, bet galu galā vējš vai sals tās piespiež pie zemes. Un tuvojas steidzīgi soļi, kas piemin tās tuvāk zemei, dodot tai spēku pārciest ziemu. Ziemu, kas nāks ar baltu, pūkainu segu un klusumu, gaišu un mierpilnu klusumu.
Secinājums..
23 oktobrī, 2010 plkst. 4:12 pm (tāpatvien)
Visvienkāršākās lietas var kļūt sarežģītas, ja tās tiek atliktas uz pēdējo brīdi.
*
21 oktobrī, 2010 plkst. 11:02 pm (tāpatvien)
Būtu pienācis lauzt seriālu sēriju un noskatīties kādu filmu – nu tā pa nopietnam. Tik kaut kā nevaru saņemties. Un arī izvēle liela..
Akkk..
19 oktobrī, 2010 plkst. 10:17 pm (tāpatvien)
Tā jau ir.. pāris mēnešus aizmirst šeit iegriezties un jau paspējuši salikt visādas fīčas. I ne saprast, i ne aptvert, kas šeit viss jauns iespējams un vai to vispār vajag. Iesākumā jānotrauš putekļi, jāieeļļo logina eņģes un tad jau manīs, vai ziemu pārcietīsim..
Viņpus dzīvžogam 