Gribas kaut ko mainīt savā dzīvē, bet nav drosmes, vai motivācijas. Nu tas par to motivācijas trūkumu tik tā, īstenībā jau bail sev tā atzīties, ka drosmes par maz. Trakāk vēl, ja citi “draud” kaut ko mainīt tavā vietā, tu to vēlies, bet tikai klusībā. Skaļi uz āru tu tielējies un saki, lai liek tevi mierā. Mjā.. Kur gan palikusi visa drosme un pārgalvība? Reiz taču bij tik viegli.. Tik viegli lekt – neredzot kur. Un nu ir bail pat tad, ja zeme tepat vien pie kājām..
Viņpus dzīvžogam 