Kur gan slēpjas gaisma, kad pienāk rudens? Un par ziemu vispār nerunāsim, lai gan ziemā ir sniegs. Un rudenī? Rudenī ir tikai mēness un laternu atspulgi lietus peļķēs, un neona gaismas mašīnu lukturos, kas traucas pa ielām, saceļot dubļu šļakatas un kritušo kļavu lapu virpuli. Rudens ir skaļš.. Švīkst riteņi pa slapjajām ielām un arvien kailākajos koku zaros šalc vējš, neapmierināts purinot nost vēl iespītējušās lapas, kas pēdējiem spēkiem cenšas palikt tur augšā, bet galu galā vējš vai sals tās piespiež pie zemes. Un tuvojas steidzīgi soļi, kas piemin tās tuvāk zemei, dodot tai spēku pārciest ziemu. Ziemu, kas nāks ar baltu, pūkainu segu un klusumu, gaišu un mierpilnu klusumu.
Viņpus dzīvžogam 