* Ferrero Rocher garšo daaaaudz labāk par Raffaello
* Piparkūku pipari kož kaklā
Decembris 27, 2007 plkst. 9:53 pēcpusdienā (tāpatvien)
* Ferrero Rocher garšo daaaaudz labāk par Raffaello
* Piparkūku pipari kož kaklā
Novembris 11, 2007 plkst. 11:37 pēcpusdienā (tāpatvien)
Vakardienas Sci-Fi-ābends sanāca tīri jauks, ja neteiktu pat vairāk. Noskatītās 3 filmas sarindojās šādā top 3:
1. Sky Captain and the World of Tomorrow (nu nekādas animācijas nespēj pārspēt Jude Law *mmm*)
2. Final Fantasy (uz beigām tie animētie ļautiņi jau sāka līdzināties normāliem cilvēkiem – jo vairāk sāka mākties virsū miegs, jo niecīgākas likās atšķirības)
3. Immortal
Un šodien nācās iepazīties ar pingvīnu operētājsistēmu. Un laikam jau arī nākotnē nesanāks no tās izvairīties. Bet nu esmu priecīga, ka varu pavadīt savas pēdējās wīkenda stundiņas pie jau ierastā un daudzreiz nolādētā windōfa. Un rīt diena iesāksies ar ābolīšiem. Akjā.. pārmaiņas ir jauka lieta..
Novembris 10, 2007 plkst. 9:24 pēcpusdienā (Bez kategorijas, tāpatvien)
Tags: ärzte, deutsch, Final Fantasy, sci-fi, tv
Mh.. lai nu kā to nosauktu, bet atkal ir uznākusi vēlme klausīties vācvalodīgo mūziku. Uzraku jūtubē jaunās die Ärzte dziesmas un dažas ir vienkārši “ōrwurmīgas“. Varētu dreijāt vai visu nakti.. un dungot / kaukt līdzi. Varētu.. ja vien nebūtu paredzēts nosist laiku pie tv – Sci-Fi-ābends iekš Pro7 *juhū* Beidzot iespēja novērtēt līdz šim tik’ no nostāstiem zināmo Final Fantasy un citus brīnumus. Jācer, ka neliks vilties..
Novembris 10, 2007 plkst. 12:15 priekšpusdienā (Bez kategorijas, tāpatvien)
Mh.. pirmais sniegs uzsnidzis un nokusis. Atliek vienīgi cerēt, ka Ziemassvētki būs nu “riktīgi” balti. Tā, kā tam pieklātos būt. Un arī tagad nebūtu slikti, ja zemi klātu balta sega, kas paradītu gaišākus rītus. Arvien grūtāk un grūtāk izdodas piespiest sevi no rītiem izrausties no siltās gultas un kulties caur tumsu uz darbu. Un tas trakākais ir tas, ka darbam beidzoties tumsa jau atkal ir klāt. Un tad seko pārbāztie tramvaji. Un burvīgie sastrēgumi. Nuja.. kā gan bez tiem..
Septembris 20, 2007 plkst. 9:52 pēcpusdienā (tāpatvien)
Hm.. jā.. sen nekas nav rakstīts, bet kaut kā “nevilka”. Vakar tik uz meilu pienāca ziņa, ka uzradies jauns komentārs, ta nu sadomāju atkal šeit ielūkoties. Paldies spamam
Īsti ko rakstīt jau nav.. nu vai arī negribās.. bet var jau arī mēģināt..
Vispār šis drūmais rudens štimungs.. mh.. jau iedomājoties, ka drīz katra darbdiena sāksies un beigsies ar tumsu.. *brr* Un ta vēl ļaudis brīnās, ka visādas depresijas piemetas. Nu var jau protams arī savādāk, bet mazliet “pagruzīties par savu dzīvi” jau ar nenāk par ļaunu.. nu šad tad.. Sanāk tāda kā pirmrudens apņemšanās. Mh.. pēc kalendāra laikam vēl ir vasara.. =?
Lai nu kā.. pirmā lielā rudens dabas katastrofa (tāds pastiprāks lietus vairākas stundasno vietas) ir daudz maz laimīgi pārciesta un, šeku re, kā mākoņi prom, tā i’ ļautiņi atkal nomierinās un atmet izmisīgo veikalu ķemmēšanu, lai atrasstu šikākos gumijniekus. Šādus tādus jau kājās vilkt neies! Ta’ jau labāk bojāt tālāk peļķēm ne tik piemērotākos apavus
Nunja.. tas nu tā.. mh.. varbūt būtu rīt jāaiziet uz kino. Ja vien ir kas jēdzīgs ko skatīties..
Und tschüß!
Augusts 12, 2007 plkst. 9:01 pēcpusdienā (tāpatvien)
nu jau pāris dienas.. vai labu laiciņu.. nu kā to ņem, jo laiks skrien ātri.. izņemot brīžus, kad mums vajag, lai tas steigtos.. nu vieni vienīgi Mērfija likumi riņķī un kvadrātā..
Kas jauns? Nekā īpaša… ja nu vienīgi uznākusī “Muse-fāze”, kam gan maz sakara ar burvīgi pavadīto ataļinājumu. Mh.. no rītdienas atkal jāsāk aprast ar 5-dienu-darba-nedēļu.. būs grūti, jau tagad jūtu, jo atkal velk prom.. kā vienmēr.. sāc tik braukāt riņķī un vecās Fernweh kaites klāt.. Nu ko.. jāskatās, ko darīt lietas labā (jāsāk plānot nodarbes atlikušajām atvaļinājuma dienām, kuru skaits vēl tāds diezgan ražīgs..).
Jūlijs 27, 2007 plkst. 8:14 pēcpusdienā (tāpatvien)
Beidzot tas ir klāt: ilgi gaidītais atvaļinājums
Nu tik atliek saņemties un sapakot somas, lai varētu doties viesos uz troļļu zemi.. un aizmirst darbu un ar to saistītās lietas..
Jūlijs 23, 2007 plkst. 9:34 pēcpusdienā (tāpatvien)
mh.. viena diena “novilkta”.. vēl tikai nieka četras palikušas un tad jau varētu sākt iezvanīt ilgi gaidīto atvaļinājumu.. Un līdz tam apmēram tāpat kā vienmēr.. interesanti cilvēki tramvajos un uz ielām.. smieklīgi cilvēki tramvajos un uz ielām.. un vienkārši tādi, par kuriem tik vien pietiek spēka smagi nopūsties un lēni pakratīt galvu..
pēc darba iegriezos rimčikā, jo nu ļooooti sakārojās arbūzu.. a nekā.. tur no arbūziem ne vēsts.. nez vai pusdienlaikā bija? nuja.. ta neko.. stāvēju ar vienu mazo pīču nestī pudelīti milzu rindā.. spītības pēc nenopirku neko vairāk.. jo nebija tā, kas kārots..
šodien diezko nevelk uz līķīšseriālo skatīšanos.. un uz grāmatu lasīšanu ar diezko nevelk.. nu vispār tāds noskaņojums, ka neko tā īsti darīt negribas..
rīt atkal agrais rīts, bet jau tagad manu, ka neaiziešu gulēt ātrāk.. vienkārši nonīkšu nejēgā un tad rīt no rīta dusmošos pati uz sevi.. un uz visu apkārtējo pasauli ar’.. varbūt..
Mh..
Jūlijs 18, 2007 plkst. 11:55 pēcpusdienā (tāpatvien)
tuvojas aiznākamā diena pēc bowlingošanas pasākuma.. ar nepacietību gaidu, kad par sevi liks manīt mētātie 10kg..
Un līdz tam.. apceru, cik jauki būtu nakšņot ārā.. nu kaut kur pie upes/ezera/jūras vai kā tā.. un noteikti ne vienatnē.. vienkārši šķiet, ka ārā atkal pagadījusies tāda tīri vasarīga nakts.. bet varbūt arī, ka maldos.. mh.. a sienāži sisina kā traki aiz loga
ausij tīkamāk, kā tie čurkstveidīgie putneļi, kas katru rītapusi aiz biroja loga mācās lidot un sajūsmā spiedz čurkst riņķī.. nu man jau par viņiem prieks, bet “auf dauer” sāk nedaudz apnikt.. bet gan jau drīz samācīsies un ta jau dosies iepazīt lielo pasauli
Un es nu mēģināšu vēl šodienā paspēt aiziet gulēt.. Good Night..