Kad ārā ir apmācies un arī pie griestiem no saules ne vēsts.. tad uznāk vēlme, savu nomāktību palaist vienu plašajā pasaulē. Ja agrāk viena no vienīgajām iespējām bija, uzrakstīt uz lapiņas un paslēpt kādā stūrī, tad nu tagad ko līdzīgu var izdarīt savādāk. Un paliek cerība, ka varūt kāds kaut kur pasaulē plašajā to nejauši uzies un pat izlasīs.
Nu jo tur daudz.. Mākoņus stumdīt vairs nav vērts un vispār jau arī nevajag. Ir skaisti tāpat.
Viņpus dzīvžogam 
Komentēt