Viņpus dzīvžogam

Beidzot tas ir klāt: ilgi gaidītais atvaļinājums 🙂 Nu tik atliek saņemties un sapakot somas, lai varētu doties viesos uz troļļu zemi.. un aizmirst darbu un ar to saistītās lietas..

mh.. viena diena “novilkta”.. vēl tikai nieka četras palikušas un tad jau varētu sākt iezvanīt ilgi gaidīto atvaļinājumu..  Un līdz tam apmēram tāpat kā vienmēr.. interesanti cilvēki tramvajos un uz ielām.. smieklīgi cilvēki tramvajos un uz ielām.. un vienkārši tādi, par kuriem tik vien pietiek spēka smagi nopūsties un lēni pakratīt galvu..

pēc darba iegriezos rimčikā, jo nu ļooooti sakārojās arbūzu.. a nekā.. tur no arbūziem ne vēsts.. nez vai pusdienlaikā bija? nuja.. ta neko.. stāvēju ar vienu mazo pīču nestī pudelīti milzu rindā.. spītības pēc nenopirku neko vairāk.. jo nebija tā, kas kārots..

šodien diezko nevelk uz līķīšseriālo skatīšanos.. un uz grāmatu lasīšanu ar diezko nevelk.. nu vispār tāds noskaņojums, ka neko tā īsti darīt negribas..

rīt atkal agrais rīts, bet jau tagad manu, ka neaiziešu gulēt ātrāk.. vienkārši nonīkšu nejēgā un tad rīt no rīta dusmošos pati uz sevi.. un uz visu apkārtējo pasauli ar’.. varbūt..

Mh..

tuvojas aiznākamā diena pēc bowlingošanas pasākuma.. ar nepacietību gaidu, kad par sevi liks manīt mētātie 10kg..

Un līdz tam.. apceru, cik jauki būtu nakšņot ārā.. nu kaut kur pie upes/ezera/jūras vai kā tā.. un noteikti ne vienatnē.. vienkārši šķiet, ka ārā atkal pagadījusies tāda tīri vasarīga nakts.. bet varbūt arī, ka maldos.. mh.. a sienāži sisina kā traki aiz loga 🙂 ausij tīkamāk, kā tie čurkstveidīgie putneļi, kas katru rītapusi aiz biroja loga mācās lidot un sajūsmā spiedz čurkst riņķī.. nu man jau par viņiem prieks, bet “auf dauer” sāk nedaudz apnikt.. bet gan jau drīz samācīsies un ta jau dosies iepazīt lielo pasauli 🙂

Un es nu mēģināšu vēl šodienā paspēt aiziet gulēt.. Good Night..

.. mākoņi kā “Tio” plombīra saldējums, kas ar tējkarotīti izķeksēts no vafeļu glāzītes un iesviests debesu ziluma melleņu ķīselī..

Dzīve pilna nozagtu skatienu..

• 10 kg bowling bumbas mētāšana sekas liek par sevi manīt tikai aiznākamajā dienā (un nevis uzreiz nākamajā, kā tas parasti tiek gaidīts)
• Aizejot pa ilgākiem laikiem uz kino, gribas iet katru dienu.. diemžēl finanses to neatļauj darīt
• Kad sāk likties, ka visas cilvēkveidīgās sugas, kas klaiņo pa internetu, ir iepazītas, vienmēr uzrodas kāda jauna mutācija

Secinājums: dzīve nebeidz pārsteigt

mh.. gāju uz filmu ar bažām.. Jaunās latviešu filmas bieži vien ir dīvainas.. bet par šo es biju patīkami pārsteigta un nu pavisam noteikti nenožēloju, ka aizgāju un noskatījos. Diezgan reālistiska (izņemot pāris ainas), ar labu humora devu, nopietna.. liek aizdomāties.. vienkārši sakot – latviska. Gan ar skaistajiem Latvijas purviem, mežiem, putniem, gan ar latvisko raksturu. Mh.. iesaku noskatīties, kuri to vēl nav paspējuši 🙂

Mh.. īstenībā man jau sen vajadzēja gulēt un sapņot saldus sapnīšus.. īstenībā man šobrīd nevajadzēja šeit neko rakstīt, jo īstenībā jau nav nekā, ko sacīt.. īstenībā.. mh.. bet kas īsti ir īstenība un kā lai zin, vai tai šeit ir vai nav vietas?

Laikam jau kaut kas manu prātu vēl nomoka, ja reiz esmu šeit.. Sāk salt kājas.. varētu pievērt logu, bet varētu arī doties prom.. uz istabas otru galu.. vai varbūt tālāk? ..

P.S. nu skan prātā tā dziesmiņa par to piesēšanos pie baltās lapas.. un par tiem, kuri viens otru nesastapa..

P.S.S. mh.. 98 klikšķi.. nu ta’ nu sveiciens 100.! 🙂

Tja.. nu ko lai saka.. ķibele ķibeles galā. Nekas traks, bet tomēr nedaudz kaitina. Nolēmu paniekoties ar mājas lapas taisīšanu, lai nepiemirstos jaunapgūtie Web dizaina kursu triki un vecās labās pašmocības pašmācības ceļā gūtās gudrības. Tā kā man tās dizaina domas dienu no dienas svārstās, nolēmu uztaisīt kādu paraudziņu ar kādu grafikas programmu. Tā kā vecais labais fotošops bišku par sālītu, izmantoju “burvīgo” lapsēnu GIMPu. Nu nesaprotos es ar viņu nu ni kā. Liekas nedaudz nepārredzams, bet varbūt tas tik tāds pieraduma jautājums. Nu lai nu kā.. cīnījos un darīju ko varēju. Viss sāka izskatīties rožaināk līdz ķibeles brīdim – lapsēns uzkārās. Un es savas stulbības pēc neko nebiju noseivojusi. Juhū! Nu nekas.. rīt būs atkal jauna diena. Uzskicēju nu visu pēc vecās labās metodes uz rūtiņu lapas, lai līdz rītam kas jauns neienāk prātā.

Tās PC problēmas jau tik tādi ziediņi, salīdzinājumā ar manu uznācienu tramvajā, teātra uzvedumā: “Iveta pret kontroli”. Nu ko.. parasti es ierēcu par citiem, nu citi varēja ierēkt par mani. Bet ja nu reiz man kādā lietā ir tīra sirdsapziņa, nu ta nu es cīnīšos par savu taisnību, lai tur vai kas. Nu vismaz attiecībā uz tramvajiem 😀